Medaljons ar tava suņa vārdu un tavu telefona numuru. Katru izprintēju, nokrāsoju ar rokām un pārleju ar sveķiem šeit, Latvijā.

Vajadzīgs vienu reizi. Tajā reizē — ļoti

Lielāko daļu laika medaljons vienkārši karājas pie kakla siksnas un neko nedara. Un tad pienāk tā diena: vaļā palikuši vārti, pērkons, zaķis pāri laukam. Suns ir prom, un viss, kas tagad ir svarīgi, ir vai tas cilvēks, kurš viņu atradīs, spēs izlasīt tavu numuru.

Tieši tāpēc burti šeit ir izcelti un iekrāsoti, ne iegravēti. Gravējums metālā ar laiku nodilst un aizsērē — un kļūst nesalasāms tieši tad, kad no tā kaut kas ir atkarīgs. Šie burti ir pacelti virs virsmas un pārlieti ar caurspīdīgiem sveķiem, tāpēc tie paliek tur, kur ir.

Suns to nedzird

Metāla adresītes klinkšķ. Visu dienu, katru soli — pa māju, pa naktīm, pie ēdiena bļodas. Daļa suņu pie tā pierod, daļa ne, un daļa saimnieku vienkārši noņem to nost, jo vairs nevar to klausīties. Tad no tā nav nekādas jēgas.

Šis ir plastmasas medaljons ar sveķu pārklājumu. Tas ir viegls un kluss, tāpēc paliek pie siksnas arī mājās. Un tas nerūsē — vari ar to iet ūdenī un aizmirst par to.

Vārds visiem. Numurs tikai tam, kam vajag

Vienā pusē suņa vārds koši iekrāsotiem burtiem — to var izlasīt jebkurš, un tas ir domāts, lai varētu.

Otrā pusē tavs telefona numurs, melns uz melna. To es izdarīju ar nodomu. Numurs nav salasāms no attāluma un nav salasāms bildēs — vari likt suņa bildes internetā tik daudz, cik gribi, un tavs numurs tur nebūs.

Bet cilvēkam, kurš tavu suni ir atradis un tur medaljonu rokā, cipari ir pilnīgi skaidri. Tie ir lieli, reljefā un spīdīgi uz matēta fona — pagriez pret gaismu, un tie parādās paši.

Ja gribi ko citu — citu tekstu, citu krāsu salikumu — vienkārši uzraksti man.

Der pie visa

Medaljons piestiprinās pie jebkuras kakla siksnas vai iemauktiem.