Vai pastaiga ar suni ir maršs vai piedzīvojums? Kāpēc viņš velk pavadu?

Pastaiga nav domāta Tev. Tā ir domāta viņam.

Bieži vien pastaigu uztveram kā pienākumu. Ātri iziet ārā, ļaut sunim nokārtoties, varbūt aiziet līdz parkam un atpakaļ. Mēs ejam no punkta A uz punktu B. Mēs gribam tikt mājās.

Bet vai Tu zini, ko tajā brīdī domā Tavs suns?

Sunim pastaiga nav tikai fiziska izkustēšanās un tualete. Tā ir viņa mentālā higiēna. Tā ir iespēja "izlasīt rīta avīzi" (ošņāties), uzzināt, kas jauns rajonā, un vienkārši būt sunim. Ja mēs to liedzam, dzenot suni uz priekšu kā zaldātu maršā, mēs nevis mazinām viņa stresu, bet gan vairojam to.

Iedomājies "normālu" suni mežā

Lai saprastu, kas ir kvalitatīva pastaiga, aizmirsti uz brīdi pilsētu. Iedomājies savu suni brīvībā, mežā, bez pavadas.

Kā viņš pārvietojas? Vai viņš iet Tev blakus pie kreisās kājas, cieši skatoties acīs? Nē.

• Viņš iet zig-zagā.
• Viņš pieskrien pie krūma, apstājas, ošņājas 10 sekundes.
• Viņš iezīmē teritoriju.
• Viņš pēkšņi uztaisa sprintu un tikpat pēkšņi apstājas, lai kaut ko paostītu.

Tā ir suņa dabiskā uzvedība. Tā viņi ievāc informāciju un, kas ir pats svarīgākais – nomierina savu nervu sistēmu. Mūsu uzdevums pilsētvidē nav šo uzvedību apspiest, bet gan simulēt to, cik vien droši iespējams.

Enerģiju nevar "apmācīt". Tai ir jāļauj iziet.

Standarta sūdzība: "Viņš mani nedzird! Viņš raujas pie citiem suņiem! Es saku 'Nedrīkst', bet viņam vienalga!"

Lieta tāda – mācīt suni, kurš ir pāruzbudinājies, ir bezjēdzīgi.

Iedomājies katlu, kas vārās un iet pāri malām. Uzlikt vāku (komandu "Blakus" vai "Nedrīkst") nepalīdzēs. Spiediens tikai pieaugs, un beigās būs sprādziens. Tā ir fizika – enerģija nepazūd, tai ir jāiziet.

Ko darīt?

1. Pirms pastaigas: Ja suns jau koridorā "iet pa gaisu", nesāc pastaigu. Izspēlējies ar viņu mājās vai pagalmā 5-10 minūtes. Nolaid tvaiku, pirms izej sabiedrībā.
2. Distance pērk laiku: Ieraugot kairinātāju (citu suni, kaķi), nekad neej tam tieši virsū. Ej ar līkumu, pārej ielas otrā pusē vai ieej zālājā. Distance dod sunim telpu justies droši un laiku apdomāties.
3. Scatter feeding (Kārumu medības): Ja redzi citu suni un Tavs suns saspringst (bet distance ir pietiekama), nemēģini viņu raut prom. Tā vietā izber sauju kārumu zālē. Meklēšana un ošņāšanās (košļāšana) dabiski samazina pulsu un pārslēdz smadzenes no "cīnīties" uz "ēst".

Svarīgi: Nekapeikojies! Sākumā met zemē bagātīgu daudzumu, lai sunim ir viegli tos atrast. Kārumiem jābūt īpaši garšīgiem un smaržīgiem (siers, gaļa, nevis sausā barība). Iesaisties arī Tu – ar pirkstu norādi zālē, kur kārums iekritis. Tā ir komandas spēle.

1.5 metri ir par maz "dzīvei"

Ja mēs vienojamies, ka kvalitatīva pastaiga nozīmē ošņāšanos un zig-zag kustību, tad matemātika ir vienkārša – ar standarta 1.5 metru pavadu tas nav iespējams.

Īsa pavada nozīmē, ka:

• Suns nevar paostīt krūmu, neparaujot Tevi.
• Tu nevar turpināt iet savā tempā, neparaujot suni.
• Pavada visu laiku ir nospriegota. Spriegums = Stress.

Tāpēc es vienmēr rekomendēju izmantot garās pavadas (vismaz 5 metri) ikdienas pastaigām. Gara pavada dod sunim izvēles brīvību – viņš var paiet maliņā, paostīt un atgriezties, kamēr Tu turpini iet taisni. Tā ir tā "meža simulācija".

Netīra pavada un sapinušās kājas?

Daudzi baidās no garām pavadām, jo iztēlojas sapinušos virvi, kas ir dubļaina un slapja. Ar parastu brecenta pavadu rudenī tas tiešām ir murgs.

Tieši šī iemesla dēļ es savu ekipējumu ražoju no Hexa materiāla. Tā neuzsūc ūdeni un dubļus (vienkārši noslauki) un neslīd rokās.

Pro tips lietošanā: Necel pavadu gaisā! Ļauj tai vilkties pa zemi.

Biežākā kļūda ir mēģinājums pavadu visu laiku "savākt" un turēt gaisā. Tieši tad notiek sapīšanās. Ja pavada atrodas uz zemes ("drag line"), suns tai dabiski pārkāpj pāri. Tā kā Hexa neuzsūc dubļus, ļauj tai vienkārši slīdēt.

Laiks ir tikpat svarīgs kā garums: 15 minūšu lamatas

Daudzi grēko ar "ātrajām" pastaigām: "Izvedīšu, lai nokārtojas, un viss."

Tā ir kļūda. Īsās pastaigās suns saprot, cik ārpasaules ir interesanta, viņš uzvelkas, adrenalīns uzkāpj, un... mēs ejam mājās. Tu viņu esi tikai "uzkurinājis".

Rezultāts?

1. Ārā iešana sunim asociējas tikai ar uzbudinājumu.
2. Atnākot mājās, viņš nevar nomierināties. Viņš staigā Tev pakaļ, reaģē uz katru troksni un neiet gulēt.

Miegs ir vissvarīgākais faktors. Ja suns pēc pastaigas neguļ, nervu sistēma neatjaunojas.

Tāpēc mani noteikumi:

• "Īsās" pastaigas: Ne īsākas par 30 minūtēm.
• Garā pastaiga: Vismaz viena pastaiga dienā, kas ir vismaz 1 stundu gara.

Tas dod laiku nervu sistēmai iziet pilnu ciklu: Uzbudinājums -> Ošņāšanās -> Nomierināšanās -> Miegs.

Tehnika vs. Menedžments

Daudzi pie manis vēršas ar jautājumu: "Kā tieši man sunim iemācīt to? Kādu komandu teikt šajā brīdī?"

Atklāšu Tev noslēpumu: Suņu apmācībā tehnika bieži vien ir ļoti vienkārša.

Tas, kas ir svarīgāk par jebkuru komandu – ir menedžments. Panākumi neslēpjas brīdī, kad suns jau rej, bet gan tajā, ko Tu izdari pirms tam.

• Plāno: Ejiet tur, kur zināt, ka būs mazāk kairinātāju.
• Izvēlies plašumu: Ejiet tur, kur varat brīvi ieturēt distanci.
• Sagatavo degvielu: Kabatā jābūt tiešām garšīgiem kārumiem.
• Sagatavo ekipējumu: Pārliecinies, ka Tev ir gara pavada, kas neslīd, un pareizi iemaukti.

Uzvara ir gudra plānošana, kas ļauj cīņai nemaz nesākties.

Mājasdarbs: 10 punktu tests godīgumam

Lai objektīvi novērtētu, vai jūsu pastaigas kļūst labākas, iesaku pildīt vienkāršu testu.

Noteikumi: Izejot pa durvīm, Tu sev automātiski piešķir 10 punktus. (Jau par to vien, ka piecēlies un izvedi suni – Tu esi malacis).

Bet tālāk seko matemātika: Katru reizi, kad pavada nostiepjas (rodas spriegums) – Tu atņem sev 1 punktu.

Kad atgriezies mājās, saskaiti rezultātu:

• 7 un vairāk punkti: Laba pastaiga. Jūs sapratāties.
• Zem 4 punktiem: Slikta pastaiga. Kaut kas ir jāmaina (lokācija, laiks vai distance).
• 0 vai mīnusā: Ļoti slikti. Jūs nevis staigājāt, bet cīnījāties.

Šis tests ir brutāli godīgs, bet tas ir vienīgais veids, kā saprast – vai mēs progresējam, vai tikai mānām sevi.