Bērna ienākšana ģimenē. Skaists brīdis. Emocijas. Ziedi. Un kaut kur fonā — suns, kurš vēl nezina, ka viņa dzīve tikko mainījās uz visiem laikiem.
Uzreiz teikšu ko svarīgu: nepārdzīvo. Absolūtā vairākumā gadījumu bērna ienākšana ģimenē, kur jau dzīvo suns, norit mierīgi. Pat bez lielām zināšanām un sagatavošanās. Evolūcija, socializācija un vienkārši veselais saprāts parasti dara savu darbu.
Bet "parasti" un "gandrīz vienmēr" nav tas pats, kas "garantēti". Un tā kā jūs lasāt šo rakstu, tad acīmredzot gribi zināt vairāk. Labs lēmums. Zinošs saimnieks - mierīgāks suns. Mierīgāks suns - laimīgāks bērns. Viss ir loģiski.
Viens brīdinājums gan: ja tavs suns šobrīd ir pilnīgi nesavācams, neklausīgs, lēkā uz visiem virsū, rej bez iemesla un vēl ir agresīvs... tad šis raksts tev palīdzēs apmēram tikpat daudz kā plāksteris uz lauztai kājai. Tādā gadījumā steidzies uz suņu skolu dzemdībām, nevis pēc. Bet ja tik traki nav — labi, turpinām.
Suns pirmo reizi redz zīdaini. Viņam nav ne jausmas, kas tas ir.
Lielākā daļa suņu savā dzīvē nekad nav redzējuši jaundzimušo. Nevis tāpēc, ka viņi ir slikti suņi — vienkārši nav gadījies. Un tāpēc bērna parādīšanās mājās sunim ir kaut kas starp "interesanti, kas tas ir?" un "tas ir ārkārtas situācija un es nezinu, kā reaģēt."
Tāpēc galvenais princips ir vienkāršs: kad bērns atnāk mājās, vienīgais jaunais ir pats bērns. Viss pārējais: gultas vieta, ierobežojumi, rutīnas - sunim jau jābūt pazīstamam krietnu laiku pirms tam.
Solis 1: Suņu skola. Jā, arī tev.
Zinu, zinu — "mans suns ir labs, mums tas nav vajadzīgs." Labi. Bet suņu skola nav tikai par to, vai suns sēž pēc komandas. Tā ir par to, ka tu labāk iepazīsti savu suni. Kā viņš reaģē uz svešiniekiem, uz stresu, uz negaidītām situācijām.
Un tic man - daudziem cilvēkiem pirmā nodarbība ir atklāsme. Gan pozitīva ("oho, viņš tik labi māk!"), gan neērta ("hmm, es domāju, ka ar to mums nav problēmu..."). Labāk atklāt to suņu skolā nekā tad, kad mājās guļ trīs nedēļas vecs bērniņš.
Solis 2: Mājas pārkārtošana - divus mēnešus iepriekš, nevis dienu pirms
Bērna gultiņa. Mantiņu kastes. Suņa barošanas vieta, kas tagad ir citā vietā. Gultai jāpārvietojas. Dažas telpas kļūst par "aizliegto zonu."
Viss tas ir normāli un pilnīgi kārtojams. Bet ja tas viss notiek tajā pašā dienā, kad mājās ienāk bērns, suns piedzīvo dubultu stresu. Jauni noteikumi + svešs radījums = haoss.
Princips: pārkārto māju vismaz divus mēnešus iepriekš. Lai sunim tā jau ir normāla ikdiena, kad pienāk lielā diena.
Solis 3: "No suņa brīvā zona" - skanēs stulbi, kamēr būs nepieciešama
Bērni pavada daudz laika uz grīdas. Rāpjas, guļ, spēlējas ar grabuļiem, mēģina apvelties. Un Tu tajā brīdī gribi varēt atpūsties, nevis ar vienu aci vērot, vai suns no tā visa nav pārāk sajūsmināts.
Risinājums: zona, kur sunim vienkārši nav ieejas. Var būt žodziņš no zooveikala vai bērnu veikala (principā viens un tas pats produkts, tikai uz iepakojuma cita bilde), var būt bērnistaba ar durvis.
Un atkal - šo noteikumu māci sunim jau tos divus mēnešus iepriekš. Ne dienā X.
Solis 4: Pirmais mājās atnāk bērna smarža
Šis ir mans mīļākais padoms, jo tas ir tik vienkāršs un tik efektīvs.
Suņi pasauli iepazīst caur degunu. Redze un dzirde ir sekundāras. Tāpēc pirmos netīros bērna bodīšus no dzemdniecības nemazgā un nemesi ārā. Nes to mājās un dod sunim apošņāt.
Kad pēc dažām dienām suns satiek pašu bērnu, viņam nav sajūta, ka šo jau es kaut kur esmu redzējis. Smarža jau ir pazīstama.
Solis 5: Pirmā diena mājās - neskrien iekšā kā filmā
Dienā, kad vedat bērnu mājās, sunim vajadzētu jau būt nogurušam. Gara pastaiga pirms tam - lai viņš ir "izlādējies" un nav tik impulsīvs. Pārguris arī nav labi, bet tāds patīkami noguris - ideāli.
Un tagad svarīgākais: neej uzreiz iekšā. Pasauc suni ārā un kopā izejiet nelielu pastaigu ar ratiem. Suns dzirdēs bērna skaņas, sajutīs smaržu. Un tad visi kopā ienākat mājās.
Kāpēc tas svarīgi? Jo tā nav "svešinieks ielaužas suņa teritorijā." Tas ir "mēs visi kopā ejam mājās." Nianse, bet sunim tā ir ļoti būtiska.
Solis 6: Pati iepazīšanās - un kā to veiksmīgi sačakarēt
Jums ir izdevies nokļūt līdz pat šim brīdim, un tagad ir palikusi pēdējā iespēja visu sabojāt. To var izdarīt ļoti vienkārši: izņemt bērnu no ratiem un stumt sunim virsū. "Re, ošņā! Iepazīsties! Mīliet viens otru!"
Nedariet to. Piespiedu iepazīšana suņiem nestrādā. Tas tikai rada trauksmi un nevēlamas asociācijas.
Ko darīt: ieliec bērnu redeļu gultiņā. Suns var pieiet pats, apstaigāt apkārt, apošņāt, vērot - savā tempā. Tas ir svarīgi: ļaut sunim pašam izlemt, kad un cik tuvu iet.
Filmē to. Nopietni - pirmā reize, kad suns ierauga jaundzimušo, parasti ir ļoti smieklīga. Instagram pateiks paldies.
Un protams — vaktē. Redeļu gultiņa ir droša, bet suņi ir radoši.
Ja suns uzvilkstas, nevis nomierināties - tas ir normāli
Pirmajās reizēs suns var būt uztraukts. Bērna raudāšana, pīkstēšana, haotiskās kustības - tas viss ir jauns un nesaprotams.
Ja redzi, ka suns nevis nomierināties, bet ar katru minūti uzvelkas vairāk - paņem viņu nost, ļauj atpūsties. Pēc laika mēģini vēlreiz. Un vēlreiz. Ar katru reizi būs mazliet mierīgāk. Beigās bērns sunim kļūs par pilnīgi neinteresantu ikdienas daļu. Kas, starp citu, ir tieši tas, ko tu gribi.
Īsumā — ko darīt un kad
| Ko darīt | Kad |
|---|---|
| Suņu skola | Pēc iespējas agrāk |
| Mājas pārkārtošana un jaunas zonas un kopīgas ratu pastaigas | 2 mēnešus pirms dzemdībām |
| Iepazīšanās ar bērnu drēbēm un mantām | Uzreiz pēc dzemdībām |
| Gara pastaiga pirms mājās braukšanas | Pirmajā dienā mājās |
| Kopēja pastaiga ar ratiem pirms ienākšanas | Pirmajā dienā mājās |
| Brīva iepazīšanās redeļu gultiņā | Pirmajā dienā mājās |
Biežāk uzdotie jautājumi kā sagatavoties bērna ienākšanai ģimenē
Vai suns var būt bīstams jaundzimušajam?
Tieši tā formulēts jautājums nāk no bailēm, un tas ir pilnīgi saprotami. Īsā atbilde: lielākā daļa suņu nav bīstami, bet naivs arī nevajag būt.
Incidents ar ģimenes suni un zīdaini gandrīz nekad nenotiek tāpēc, ka suns ir "slikts" vai "agresīvs pēc dabas." Tas notiek tad, kad suns ilgu laiku rāda stresa signālus un neviens uz tiem nereaģē — līdz brīdim, kad viņam nav citas izvēles. Tāpēc svarīgākais drošības elements nav žogs vai durvis, bet gan tu — cilvēks, kurš zina, kā izskatās neapmierināts suns un kas rīkojas pirms situācija eskalējas.
Ja tavs suns jau tagad uzrāda agresijas pazīmes pret cilvēkiem vai dzīvniekiem, tas ir signāls nākt pie speciālista pirms bērna ienākšanas, nevis cerēt, ka "ar bērnu jau viss būs savādāk." Bērna klātbūtne pati par sevi neatrisina uzvedības problēmas. Tieši otrādi.
Cik ilgi suns pierod pie jaundzimušā?
Katrs suns ir savādāks, bet vidēji - dažas nedēļas līdz pāris mēneši, lai suns pārietu no "tas ir kaut kas dīvains un satraucošs" uz "a, tas vienkārši tur ir, nu un?"
Pirmajās dienās suns parasti ir vai nu pārāk sajūsmināts, vai uzmanīgi nosvēries malā. Abas reakcijas ir normālas. Laika gaitā bērna raudāšana un pīkstēšana, kas sākumā suni uzvelk, kļūst par vienkāršu fona troksni. Beigās lielākā daļa suņu uz zīdaini reaģē ar... pilnīgu vienaldzību. Un tas ir ideālais scenārijs.
Suns ir greizsirdīgs uz bērnu - kā to atrisināt?
"Greizsirdība" suņiem tehniski nedarbojas tā, kā mēs to saprotam cilvēkiem. Drīzāk tas ir: mainījusies rutīna, samazinājusies uzmanība, radušās jaunas robežas - un suns uz to reaģē ar uzvedības izmaiņām. Var jums "pielipt" sākts staigāt visur līdzi, var sākt ignorēt komandas, var kļūt nervozāks.
Ko darīt: centries saglabāt suņa rutīnu pēc iespējas nemainītu - pastaigas vienā laikā, ēšana vienā laikā. Un atrod katru dienu laiku, kas ir tikai sunim. Tas dod viņam skaidru signālu — tu joprojām esi svarīgs, tu neesi nomainīts.
Vai suns drīkst gulēt vienā istabā ar jaundzimušo?
Es neieteiktu. Vismaz ne pirmajos mēnešos bez uzraudzības.
Tas nav par to, ka tavs suns ir slikts vai neuzticams. Tas ir par to, ka zīdainis ir pilnīgi neaizsargāts un nevar reaģēt, ja kas notiek. Un suņi - pat vismīļākie un vienmierīgākie ir dzīvnieki ar instinktiem. Pietiek ar to, ka bērns pēkšņi kājas skrubina un suns nolemj, ka tas ir labs spēles ierosinājums.
Droši: suns var atrasties vienā istabā, kamēr tur ir arī pieaugušais. Naktī suns guļ atsevišķi.
Kā suns reaģē uz bērna raudāšanu?
Lielākā daļa suņu sākotnēji uz raudāšanu reaģē ar uztraukumu. Dažreiz tas izskatās kā nemiers, skraidīšana, riešana. Daži steidz pie bērna kā "glābēji."
Tas nav agresija un nav briesmu zīme. Suns vienkārši nezina, kas notiek un ko darīt. Laika gaitā un atkārtojumiem viņš sapratīs, ka raudāšana ir normāla uzvedība nevis katastrofa.
Ja suns raudāšanas laikā uzvedas nevis nemierīgi, bet skaidri agresīvi (rej uz bērnu, pietuvojas ar saspringtu ķermeni, rāda zobus) tā ir cita saruna un vajag konsultāciju ar speciālistu.
Vai man vajag suni atdot prom, jo tagad būs bērns?
Šis jautājums nāk no ļoti reālas bailes, un es to dzirdu samērā bieži. Nav viennozīmīgas pareizās atbildes.
Suņa atdošana bieži tiek pasniegta kā "drošākais" variants, bet patiesībā tā ir problēmu atlikšana. Lielākoties situāciju var atrisināt ar labu sagatavošanos, skaidrām robežām un, ja nepieciešams, ar speciālista palīdzību.
Izņēmumi pastāv, ja suns uzrāda nopietnu, nekontrolējamu agresiju un visi mēģinājumi to risināt ir nesekmīgi.
Vai man pirms bērna ienākšanas vajag apmācīt suni speciāli?
Var suni radināt pie bērnu raudāšanas (youtube ir pilns ar daž ne dažādiem audio failiem). Var pastaigāt gar bērnu laukumiem un radināt viņu nereaģēt. Bet pats svarīgākais jum patiesi ir jāpzīst savs suns, jāsaprot viņa ķemeņa valoda. Un sunim jābūt kontrolējamam. Tad arī sunim iepazīt jauno ģimenes locekli būs daudz vieglāk, jo viņš jums uzticas.
Ja tavs suns šobrīd lēkā uz cilvēkiem, rej uz ikkatru kustību un komandas uzskata par ieteikumiem - tā ir problēma, ko vajag risināt tagad, kamēr vēl nav bērna. Jo ar bērnu rokās suņa apmācība kļūst daudz sarežģītāka loģistiski un emocionāli.
Vai bērns un suns vēlāk var būt draugi?
Jā - un parasti tā arī notiek. Bērni, kuri uzaug ar suni, mēdz būt labāki ar dzīvniekiem, empātiskāki.
Bet tas nenotiek "pats no sevis." Tas notiek tad, kad vecāki māca bērnam, kā ar suni rīkoties, un kad suns zina, ka bērna tuvums ir droša un patīkams. Tas ir process, kurš sākas ar pirmo tikšanos un turpinās gadiem.
Par to - kā organizēt suņa un bērna attiecības, kad mazulis sāk rāpot un staigāt - būs atsevišķs raksts. Jo tur jau sākas īstā sarežģītā daļa.
Share:
Kāpēc kucēns spēlējoties kož — un ko ar to darīt?
Podiņmācība kucēnam: kā tikt pie sausām grīdām bez kliegšanas un stresa