Kāpēc suns izskatās vainīgs? Nomierinošie signāli pret sirdsapziņu

Iedomājies klasisku ainu: Tu atver mājas durvis un Tevi sagaida haoss. Varbūt tas ir "polsterējuma sniegs" no uzsprāguša dīvāna spilvena, kas klāj visu viesistabu, vai tavas mīļākās kurpes, kuras pēkšņi kļuvušas par bezveidīgu ādas mīkstumu. Turpat stūrī sēž viņš – Tavs suns. Ausis pieglaustas, aste iežmiegta starp kājām, skatiens vērsts kaut kur sāņus, ik pa laikam nozibinot acs baltumu. Viņš izskatās tik bezgala vainīgs, ka tajā brīdī ir grūti nenoticēt: "Nu re, viņš taču lieliski saprot, ko izdarījis! Viņam ir kauns!"

Tomēr man Tevi nedaudz jāapbēdina, bet reizē arī jāatbrīvo no liekām ilūzijām. Tavam sunim nav kauna izjūtas. Viņam nav morāles kompasa tādā izpratnē, kā to saprotam mēs. Sunim nav iekšējās balss, kas teiktu, ka sagrauzt koka zaru mežā ir "labi", bet "Prada" kurpi koridorā – "slikti". Viņam abas šīs lietas ir vienkārši interesanti objekti košļāšanai. Tas, ko Tu redzi un kļūdaini tulko kā sirdsapziņas pārmetumus, patiesībā ir bailes, kas sajauktas ar ļoti specifisku, evolūcijas gaitā noslīpētu suņu valodu.

Lielais pārpratums jeb evolūcijas lamatas

Zinātnē šo tendenci piedēvēt dzīvniekiem cilvēciskas īpašības sauc par antropomorfismu. Mums patīk ticēt, ka suns domā kā mēs, taču viņš ir plēsējs ar savu unikālo komunikācijas sistēmu. Dabā, vilku vai savvaļas suņu barā, fizisks konflikts ir pārāk dārgs risks. Ja divi plēsēji sakaujas un gūst ievainojumus, viņi nespēj medīt, kas nozīmē badu vai nāvi. Tāpēc daba suņveidīgajiem ir devusi fantastisku instrumentu – "diplomātisko valodu", lai novērstu kautiņus, pirms tie vispār sākas.

Mēs to saucam par nomierinošajiem signāliem (Calming Signals). Kad suns jūt, ka otrs īpatnis – vai tas būtu cits suns vai saskaities saimnieks – ir agresīvs vai saspringts, viņš automātiski slēdz iekšā šos signālus. Ko viņš ar tiem saka? "Es redzu, ka Tu esi dusmīgs. Es esmu mazs un nekaitīgs. Lūdzu, nomierinies." Te arī slēpjas lielākais pārpratums: cilvēka ķermeņa valoda brīžos, kad mums ir kauns, vizuāli ir ļoti līdzīga suņa padevības signāliem. Mēs nolaižam galvu, novēršam skatienu un cenšamies sarauties mazāki. Tāpēc, skatoties uz suni, mēs tur ieraugām savu "kaunu", lai gan sunim šie žesti nozīmē tikai izmisīgu lūgumu pēc mierizlīguma.

"CSI efekts": Kāpēc viņš "sevi nodod" pirmais?

Daudzi saimnieki man konsultācijās saka: "Ivar, bet viņš sevi nodod! Es vēl nebiju ieraudzījis peļķi, bet suns jau līda zem galda!" Tas nenozīmē, ka viņš nožēlo savu rīcību pirms stundas. Tas nozīmē, ka viņš ir ģeniāls vides novērotājs. Ja iepriekšējās reizēs, kad uz grīdas mētājās drazas, sekoja kliegšana vai sods, suns ir iemācījies vienkāršu, bet dzelžainu vienādojumu: Nekārtība uz grīdas + Saimnieka parādīšanās = BRIESMAS.

Suns nereaģē uz pagātnes rīcību, viņš reaģē uz tagadnes faktiem. Pat ja Tu klusē, suns Tevi nolasa caur Tavu smaržu (stresa hormoniem), Tavu saspringto stāju un pat acu zīlīšu izmēru. Viņš redz, ka "Boss" ir ienācis bīstams. Sodīšana šādā brīdī ne tikai nestrādā, bet ir pilnīgi neloģiska. Sunim nav kognitīvo spēju, lai sasaistītu rīcību plkst. 14:00 ar Tavu bļaušanu plkst. 18:00. Viņš saprot tikai to, ka Tava atgriešanās mājās ir neparedzams, biedējošs notikums.

Apburtais loks: Kā sods veicina graušanu

Paradoksāli, bet tieši sodīšana bieži ir galvenais iemesls, kāpēc problēma turpinās vai pat saasinās. Graušana sunim ir dabisks veids, kā tikt galā ar trauksmi un stresu. Ja Tu sodi suni par to, ka viņš ir kliedējis savu vientulības stresu graužot, Tu šo stresa līmeni tikai paaugstini. Nākamajā dienā suns, baidoties no Tavas atgriešanās, grauzīs vēl intensīvāk, lai sevi kaut kā nomierinātu.

Ko tad darīt? Gribi paklausīgu un mierīgu suni – pārtrauc cīnīties ar sekām un sāc strādāt ar cēloņiem. Nākamreiz, kad pārnāc mājās un redzi haosu: ievelc elpu, ignorē suni (lai viņš saprot, ka Tu neesi drauds), novāc nekārtību un godīgi izvērtē, kas jūsu rutīnā pieklibo. Vai sunim ir pietiekama mentālā slodze? Vai viņam ir droša, savrupa vieta? Vai pastaigas ir pilnvērtīgas? Kvalitatīva, nogurdinoša pastaiga ar pareizu ekipējumu un saprotami noteikumi ir vienīgā recepte mierīgiem vakariem. Viss pārējais ir tikai neveiksmīgi mēģinājumi runāt svešvalodā, kuru neviens nesaprot.