Ja tu šobrīd stāvi virs peļķes uz parketa un prāto, vai tavs kucēns vispār kādreiz iemācīsies, - ieelpo. Tas, ko tu piedzīvo, nav tavas kļūdas rezultāts un nav arī pazīme, ka suns ir "stūrgalvīgs". Tā vienkārši ir normāla kucēna attīstības daļa. Jautājums nav par to, vai suns iemācīsies nokārtoties ārā, bet gan cik ātri un ar cik daudz stresa — gan tavu, gan viņa.
Šajā rakstā pastāstīšu visu sistēmu, kas tiešām strādā: kāpēc sodīšana ir ne tikai nelietderīga, bet arī kaitīga, kā izveidot dienas režīmu, kad patiesībā jāved ārā, ko darīt naktī un kā rīkoties tajā brīdī, kad pieķer suni čurājam uz grīdas.
Kāpēc sodīšana nestrādā (un ko tā tiešām māca sunim)
Sāksim ar pašu svarīgāko: kucēnu slavē par to, ka viņš nokārtojas ārā, un nekad nesoda par to, ka viņš to izdara iekšā. Punkts.
Padomu par "purnu peļķē" vai kliegšanu tu joprojām dzirdēsi no vecākās paaudzes un dažiem treneriem, kas nav atjauninājuši savas zināšanas kopš 1990. gadiem. Problēma ir tā, ka suns nedomā cilvēka loģikā. Viņš nesaprot "es čurāju pirms desmit minūtēm, tāpēc tagad saimnieks dusmojas par to". Viņš saprot tikai to, kas notiek šajā sekundē: saimnieks ir bīstams, kad es esmu tuvumā peļķei.
Pat ja pieķer kucēnu tieši procesā un sāc kliegt, suns neizdara secinājumu "šeit nedrīkst čurāt". Viņš izdara secinājumu "čurāt saimnieka klātbūtnē ir bīstami". Un tad notiek tas, ko vēlāk nesaprot daudzi īpašnieki: pastaigā suns 40 minūtes staigā sauss, atnāk mājās, tu aizej uz virtuvi — un peļķe jau ir aiz dīvāna. Viņš nav "nelietis". Viņš vienkārši ir iemācījies, ka drošāk nokārtoties tad, kad tu neredzi.
Tāpēc aizmirsti par sodu. Tavs darbs ir pamanīt un apbalvot pareizo rīcību - tik vienkārši un tik grūti reizē.
Ko darīt, kad pieķer kucēnu čurājam uz grīdas
Šis ir brīdis, kurā lielākā daļa īpašnieku sabrūk un sāk kliegt. Nedari to.
Vari klusi un mierīgi aizrādīt - tikai lai pievērstu kucēna uzmanību. Ja viņš pārstāj, paņem un iznes ārā. Ja viņš čurā tālāk, tas nozīmē, ka tiešām ļoti vajadzēja, un nekas traks nav noticis. Ar kucēniem tā gadās, un ne vienu reizi vien. Nekādu piesitienu pa mēbelēm, nekādu skaļu skaņu, ko viņš var saistīt ar sevi, tas tikai nobiedēs un radīs tieši to problēmu, par kuru runājām iepriekšējā sadaļā.
Ja kucēns pabeidz ārā - slavē no sirds, it kā viņš tikko būtu izgudrojis elektrību vai atradis naftu.
Peļķi mājās notīri ar fermentu tīrītāju. Parastais grīdas mazgājamais vai ziepes šeit nelīdzēs - suņi mēdz atgriezties vietā, kur viņu oža atpazīst iepriekšējās reizes smaku, un cilvēka deguns to nejūt, bet suņa oža atrod precīzi. Kad tīri, nav nozīmes, vai suns redz vai ne - tas nav rituāls, tā ir vienkārši uzkopšana.
Komanda - rīks, ko lielākā daļa īpašnieku ignorē
Nokārtošanos var iemācīt pēc komandas, un vēlāk tas atmaksājas simtkārtīgi. Iedomājies: lietus, -10 grādi, tu gribi, lai suns paveic savu darbu un jūs tiekat mājās. Suns, kurš zina komandu, to izdarīs 30 sekundēs. Suns, kurš nezina, ošņās krūmu 20 minūtes.
Princips ir vienkāršs. Kad ārā redzi, ka kucēns sāk riņķot un meklēt vietu, tieši tajā brīdī - nevis pirms, nevis pēc - saki izvēlēto vārdu. Var būt pačurā, nokārtojies, vai jebkas cits. Svarīga ir konsekvence: visi ģimenes locekļi lieto to pašu vārdu.
Tagad par slavēšanu - te ir nianse, ko daudzi saprot nepareizi. Kad suns ir sācis nokārtoties, klusi un mierīgi paslavē ar balsi. Kārumu dod tikai tad, kad viņš ir pabeidzis. Iemesls ir praktisks: suns fiziski nevar ēst un čurāt vienlaicīgi. Ja tu pastiepsi kārumu, kamēr viņš vēl procesā, viņš vai nu pārstās darīt savu darbu, vai arī ignorēs kārumu — un urīnpūslis paliks pilns.
Tātad secība: nokārtojas → paslavē ar balsi → pabeidz → kārums un sajūsma.
Šo sistēmu turpini vismaz 2–3 mēnešus pēc tam, kad liekas, ka suns "jau visu saprot". Agrāk pārtraukt ir viena no biežākajām kļūdām.
Kad patiesībā jāved ārā
Šis ir jautājums, uz kuru vairums rakstu atbild nepareizi — parasti ar ieteikumu "vedi ārā katru stundu" vai "pēc katras ēšanas". Īstenībā tik bieža iznešana ir kaitīga: tu pārtrauc kucēna miegu, izjauc viņa režīmu, viņš ilgāk ir nomodā, vairāk uzbudinās un beigās vajag uz tualeti vēl biežāk. Apburtais loks.
Galvenie brīži, kad ārā jāved obligāti, ir divi:
- Tūlīt pēc pamošanās - ne pēc kafijas, ne pēc čībām. Acis atvērās - ārā.
- Pēc aktīvas rotaļāšanās vai uzbudinājuma - tas uzreiz stimulē urīnpūsli.
Viss pārējais ir ļoti individuāli. Daži kucēni pēc ēšanas tiešām steidzas ārā, citi nē, tas nav universāls likums.
Praksē tas nozīmē, ka kārtīgajām pastaigām jāsakrīt ar ēdienreižu skaitu. Ja kucēns ēd trīs reizes dienā, tad trīs kārtīgas pastaigas. Papildus tam viena īsa iziešana no rīta tūlīt pēc pamošanās un viena īsa vakarā pirms gulētiešanas.
Un, protams, ja redzi, ka kucēns pēkšņi sāk riņķot, nemierīgi ošņāt grīdu vai meklēt vietu, nes ārā tūlīt, nevis pabeidz savu kafiju.
Dienas režīms, kas strādā
Regulārs cikls palīdz gan tev paredzēt, kad sunim vajadzēs, gan viņa organismam ieslīgt ritmā.
No rīta: tiklīdz suns pamostas — uzreiz ārā uz īso čuru. Kad viņš nokārtojas, slavē no sirds.
Pastaiga: īstas pastaigas notiek sasaistē ar ēdienreizēm. Izmanto garu pavadu (5–10 metri), lai suns var brīvi ošņāties. Ošņāšana kucēnam ir mentāli nogurdinošāka par skriešanu — tā ir kā lasīt grāmatu suņa valodā.
Mājās - mentālais darbs: 15–20 minūtes triku, meklēšanas spēļu vai interaktīvu rotaļlietu. Tas palīdz nogurdināt suni tā, kā vienkārša skriešana nekad neizdarīs.
Ēdienreize un "knupis": pabaro. Uzreiz pēc ēšanas iedod kaut ko ilgi grauzt - piepildītu Kong rotaļlietu, sausu cīpslu, dabīgo kauliņu. Graušana izdala endorfīnus un nomierina suni.
Miegs: pēc šāda cikla kucēns aizmigs dziļi. Guļošs suns parasti ne čurā, ne kakā — tas ir tavs brīvais laiks, un tas tev jāaizsargā. Nemodini viņu tikai tāpēc, ka kplānotājā norādīts, ka laiks iet ārā. Miegs ir daļa no sistēmas.
Kad suns pats pamostas — cikls sākas no gala. Ārā. Vienmēr ārā, kolīdz atvērušās acis.
Naktis
Par naktīm pastāv mīts, ka ar jaunu kucēnu mājās obligāti jāceļas vairākas reizes naktī. Praksē, ja diena ir strukturēta pareizi, kucēns ir fiziski un mentāli nogurdināts, ir ievērots režīms, pēdējā kārtīgā iziešana bija īsi pirms gulētiešanas, viņš lielākoties nakti izguļ cauri. Organisms pārtiek naktī lēnāk: tas, ko kucēns apēd vakarā, pa nakti neiziet cauri zarnām. Pilna gremošana aizņem 8–12 stundas.
Viens tomēr mainās: no rīta jāceļas agrāk nekā parasti. Pirmā čura ir svarīga, un to nedrīkst palaist garām. Ja kucēns mostas 6:00 — tu mostes 5:45.
Ja naktī dzirdi, ka kucēns saraustās, nopūšas vai reizēm pačīkst, vairumā gadījumu viņš vienkārši sapņo. Nav nekāda iemesla uzreiz celties un vilkt viņu ārā. Ja tu naktī reaģēsi uz katru skaņu, tu pats sevi iemācīsi, ka kucēna čīkstēšana = pastaiga, un viņš ātri to arī iemācīsies.
Ja kucēns tiešām pamostas, pieceļas, sāk nemierīgi staigāt pa būrīti vai rej — tad jā, izved ārā. Bet klusi, bez sarunām, bez rotaļām. Nakts iziešana nav izklaide, tā ir funkcija.
Ko darīt, ja nekas nestrādā
Ja rūpīgi ievēro režīmu vairākas nedēļas un rezultāta nav, apsver šos scenārijus:
Medicīniska problēma. Biežas urinācijas nelielā daudzumā, urīns ar asinīm, nepatīkama smaka vai pēkšņa regresija pēc labiem panākumiem — tas var būt urīnceļu infekcijas signāls, īpaši kucenēm. Ej pie veterinārā.
Konkrēta vieta mājās. Ja suns pastāvīgi izvēlas vienu un to pašu vietu — paklāju, konkrētu istabas stūri — problēma ir smakā, ko tavs deguns nejūt. Fermentu tīrītājs, nevis ziepes.
Pārāk liela brīvība pārāk agri. Ja kucēns mājās drīkst brīvi staigāt pa visām istabām, tu viņu fiziski nevari uzraudzīt. Pirmajos mēnešos ierobežo telpu — viena istaba, kur esi arī tu, vai bērnu vārtiņi.
Regress pēc vakcinācijas, pārvākšanās vai stresa. Tas ir normāli. Atgriezies pie pamatsistēmas uz nedēļu vai divām.
Beigās
Podiņmācība nav pasākums, kas notiek vienā nedēļā. Vidējam kucēnam pamata drošība rodas 4–6 mēnešu vecumā, pilnīga uzticamība — tuvāk gadam. Peļķes nav tavas neveiksmes. Tās ir daļa no procesa.
Esi stingrs pret režīmu, pacietīgs pret suni. Un atceries: suns, kuru tu tagad māci, būs tavs kompanjons nākamos 12–15 gadus. Dažas nedēļas papildu uzmanības tagad — tas ir mazākais, ko viņš pelnījis.
Saistītie produkti
Biežāk uzdotie jautājumi par kucēna podiņmācību
Cik ilgā laikā kucēns iemācās nokārtoties ārā?
Katrs kucēns ir citāds, bet vidēji pamata drošība rodas 4–6 mēnešu vecumā, pilnīga uzticamība — tuvāk gadam. Pirmie rezultāti parasti redzami 2–3 nedēļu laikā pēc konsekventa režīma ievērošanas. Liela nozīme ir šķirnei (mazo šķirņu kucēniem process bieži ilgst ilgāk), kucēna vecumam, atnākot mājās, un galvenais — cik konsekventi saimnieks ievēro sistēmu.
Kucēns ārā tikai spēlējas, bet atnākot mājās uzreiz čurā — ko darīt?
Šī ir viena no biežākajām situācijām, un iemesls parasti ir pārāk liels uzbudinājums ārā. Kucēna urīnpūslis pastaigā strādā lēnāk, jo viņš ir fokusēts uz apkārtni, smaržām, cilvēkiem. Tiklīdz viņš atgriežas pazīstamā, drošā vidē, nervu sistēma atslābst un vajadzība uzrodas uzreiz.
Risinājums: pirmās 5–10 minūtes ārā ej uz mierīgu vietu, kur maz stimulu, un vienkārši stāvi. Nekādas rotaļas, nekāda dresūra, nekāda ošņāšana garos krūmos. Kad viņš nokārtojas — tad seko pastaiga un izklaide kā atlīdzība. Pēc dažām reizēm kucēns sapratīs secību.
Vai drīkst sodīt kucēnu par čurāšanu mājās?
Nē. Ne kliegt, ne bāzt purnu peļķē, ne pērt ar avīzi — nekādā veidā. Suns nesaista sodu ar darbību, kas notika pat tikai minūti agrāk. Viņš saista sodu ar tavu klātbūtni un savu ķermeņa funkciju. Rezultāts ir suns, kurš baidās čurāt tavā tuvumā — arī ārā — un mēģina slēpties, lai nokārtotos aiz dīvāna vai citā istabā.
Ja kucēns jau piečurājis, klusi notīri ar fermentu tīrītāju un nākamreiz esi vērīgāks.
Kāpēc kucēns pēkšņi atkal sāk čurāt mājās pēc tam, kad jau viss likās kārtībā?
Regresi ir normāla podiņmācības daļa un var notikt vairāku iemeslu dēļ:
Ja regress ilgst vairāk par dažām dienām vai to pavada asinis urīnā, biežas čurāšanas mazās porcijās, vai slāpes — obligāti jādodas pie veterinārā.
No kāda vecuma sākt podiņmācību?
Pirmajā dienā, kad kucēns ierodas mājās — parasti 8 nedēļu vecumā. Mācīšanās sākas no pirmās minūtes, gribi tu to vai nē. Katra reize, kad izved ārā un kucēns tur nokārtojas, ir plus. Katra peļķe uz grīdas, ko pamanies nenovērst — ir mīnus.
Cik ilgi kucēns var noturēt čurāšanu?
Aptuvens orientieris: kucēna vecums mēnešos mīnus viens stunda. Tas nozīmē, ka 2 mēnešus vecs kucēns var noturēt ap 1 stundu, 3 mēnešus vecs — ap 2 stundām, 4 mēnešus vecs — ap 3 stundām. Naktī intervāls ir nedaudz garāks, jo miegā viss process palēninās. Šie ir maksimālie intervāli, nevis ieteicamie — aktīvas rotaļas, ēšana vai uzbudinājums šo laiku strauji samazina.
Kucēns naktī čurā gultā vai būrītī — ko darīt?
Pārbaudi šādas lietas pēc kārtas:
Kāda šķirne ir visvieglāk iemācāma podiņmācībai?
Kopumā vidēja un liela auguma šķirnes iemācās ātrāk nekā mazās šķirnes. Iemesls ir praktisks: mazajiem suņiem ir mazāks urīnpūslis un straujāks vielmaiņas ātrums — tiem fiziski vajag biežāk. Tāpat dažas šķirnes (piemēram, jorkšīras terjeri, čivavas) ir grūtāk apmācāmas ne jau intelekta dēļ, bet gan tāpēc, ka ziemā vai lietū tās atsakās iet ārā, un saimnieki padodas, atstājot paladziņu.
Labākā prognoze nav vis šķirne, bet saimnieka konsekvence.
Share:
Kā sagatavot suni bērna ienākšanai ģimenē.
Suņa dabīgā barošana jeb svaigbarošana! Kas tas tāds ir, un ar ko sākt!